Pāriet uz saturu

Luksemburga

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par valsti Eiropā. Par citām jēdziena Luksemburga nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Luksemburgas Lielhercogiste
luksemburgiešu: Groussherzogtum Lëtzebuerg
franču: Grand-Duché de Luxembourg
vācu: Großherzogtum Luxemburg
Luksemburgas karogs Luksemburgas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze
luksemburgiešu: Mir wëlle bleiwe wat mir sinn
franču: Nous voulons rester ce que nous sommes
vācu: Wir wollen bleiben, was wir sind
("Mēs gribam palikt kas mēs esam")
Himna
Ons Heemecht
Mūsu Dzimtene


Location of Luxembourg
Location of Luxembourg
 Luksemburga  (zaļa)
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Luksemburga
49°36′N 6°7′E / 49.600°N 6.117°E / 49.600; 6.117
Valsts valodas luksemburgiešu valoda (de jure kopš 1984),
vācu valoda
franču valoda
Demonīms Luksemburgietis
Valdība Unitāra parlamentāra konstitucionālā monarhija
 -  Monarhs Lielhercogs Anrī
 -  Premjerministrs Liks Frīdens
Neatkarība
 -  No Franču impērijas 1815. gada 9. jūnijā 
 -  1st Treaty of London 1839. gada 19. aprīlī 
 -  2nd Treaty of London 1867. gada 11. maijā 
Iestāšanās ES 1957. gada 25. martā
Platība
 -  Kopā 2 586,4 km² (175.)
 -  Ūdens (%) 0.00%
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2023. gadā 660 809[1] (168.)
 -  2021. gada tautas skaitīšana 643 941[2] 
 -  Blīvums 255/km² (59.)
IKP (PPP) 2022. gada aprēķins
 -  Kopā $90,532 miljardi[3] 
 -  Uz iedzīvotāju $140 694[3] 
IKP (nominālais) 2022. gada aprēķins
 -  Kopā $86,898 miljardi[3] 
 -  Uz iedzīvotāju $135 046[3] 
TAI (2021) 0,930[4] (ļoti augsts) (17.)
Valūta Euro ()2 (EUR)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .lu3
Tālsarunu kods +352
1 Not the same as the Het Wilhelmus of the Nīetherlands.
2 Pirms 1999: luksemburgiešu franču
3 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Luksemburgas Lielhercogiste (luksemburgiešu: Groussherzogtum Lëtzebuerg, franču: Grand-Duché de Luxembourg, vācu: Großherzogtum Luxemburg) ir valsts Rietumeiropā. Valsts iekārta ir unitāra parlamentāra konstitucionālā monarhija. Tā ir viena no turīgākajām valstīm pasaulē pēc IKP uz vienu iedzīvotāju.

Luksemburga ir Eiropas Savienības, NATO, ESAO, ANO un Beniluksa dalībvalsts. Ziemeļrietumos Luksemburga robežojas ar Beļģiju, austrumos ar Vāciju un dienvidos ar Franciju.

Valsts nosaukums cēlies no Lucilinburhuc, vēlāk Lützelburg, mazās pils nosaukuma, ap kuru tika uzcelta Luksemburgas pilsēta. Luksemburga radās kā grāfiste toreizējā Svētās Romas impērijā un ir pēdējā lielhercogiste pasaulē.

Luksemburgas administratīvais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Administratīvi Luksemburga tiek iedalīta trīs distriktos (franču: district, vācu un luksemburgiešu: Distrikt). Distrikti savukārt tiek iedalīti kantonos (canton/Kanton), visā valstī ir 12 kantoni. Par kantoniem sīkākas vienības ir komūnas (commune/Gemeinde/Gemeng). Visā valstī ir 102 komūnas. Luksemburgas pilsēta ir sadalīta 24 kvartālos (Quartiers/Stadtteile/Quartierën).

Pamatraksts: Luksemburgas vēsture
Luksemburgas dalīšanas (1659–1815-1839)

Viduslaikos Svētās Romas impērijas teritorijā pastāvēja Luksemburgas grāfiste (1059–1353), ķeizars Kārlis IV Luksemburgs to pārveidoja par Luksemburgas hercogisti (1353–1795).

Pēc Vestfālenes miera līguma Luksemburga ietilpa Spānijas Nīderlandes sastāvā, tās dienviddaļu 1659. gadā pievienoja Francijai.

Pēc franču okupācijas Napoleona karu laikā Vīnes kongress nolēma 1815. gadā Luksemburgu sadalīt starp Prūsijas Karalisti un Apvienoto Nīderlanes karalisti.

Pēc Beļģijas revolūcijas 1839. gada Londonas konferencē Luksemburga tika sadalīta Beļģijas Luksemburgā un tagadējā Luksemburgas Lielhercogistē, kas līdz 1890. gadam atradās personālūnijā ar Nīderlandes karalisti.

Pirmā un Otrā pasaules kara laikā Luksemburgu okupēja Vācija. Pēc Otrā pasaules kara Luksemburga atteicās no politiskās neitralitātes un pievienojās NATO un Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidē. 1957. gadā Luksemburga kopā ar piecām citām valstīm nodibināja Eiropas Ekonomikas kopienu (mūsdienās Eiropas Savienība), kopš 1999. gada valsts ir eirozonā.

  1. statec.lu [0=Th%C3%A8mes%2C1%7CPopulation%20et%20emploi%23B%23%7CEtat%20de%20la%20population%23B1%23&pg=0&fc=Th%C3%A8mes&df[ds]=ds-release&df[id]=DF_B1102&df[ag]=LU1&df[vs]=1.0&pd=2015%2C2023&dq=A..&ly[rw]=AGE&ly[cl]=SEX&lo=1 https://lustat.statec.lu/vis?fs%5B0%5D=Th%C3%A8mes%2C1%7CPopulation%20et%20emploi%23B%23%7CEtat%20de%20la%20population%23B1%23&pg=0&fc=Th%C3%A8mes&df%5Bds%5D=ds-release&df%5Bid%5D=DF_B1102&df%5Bag%5D=LU1&df%5Bvs%5D=1.0&pd=2015%2C2023&dq=A..&ly%5Brw%5D=AGE&ly%5Bcl%5D=SEX&lo=1]. Skatīts: 2023. gada 18. aprīlis. Tukšs vai neesošs |title=
  2. «Évolution de la population».
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 «World Economic Outlook Database, October 2019». IMF.org. International Monetary Fund. Skatīts: 2020. gada 8. janvāris.
  4. «Human Development Report 2021/2022» (angļu). United Nations Development Programme. 2022. gada 8. septembris. Skatīts: 2022. gada 8. septembris.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]