Vikipēdija

Kosmodroms

Kosmodroms (kosmoss + grieķu dromos skrejceļš) — vieta, kur notiek nesējraķešu starti kosmosā. Tas ir arī būvju un iekārtu komplekss, kas nodrošina kosmisko lidaparātu sagatavošanu lidojumam un startu.

Pasaules aktīvi izmantotie kosmodromi
Kuru kosmodroma karte

Parasti kosmodromi izvietoti reti apdzīvotās teritorijās, jo tiem nepieciešamas plašas raķešu pakāpju krišanas zonas, kā arī lai neciestu vietējie iedzīvotāji avāriju gadījumos. Lielos kosmodromos tiek būvēti vairāki starta kompleksi, kurus var pielāgot dažādu nesējraķešu konfigurācijām.

Kosmodromu ir izdevīgi iekārtot ekvatora tuvumā un startus veikt austrumu virzienā, jo tad vajadzīgā ātruma sasniegšanai iespējams pilnīgāk izmantot Zemes rotāciju, kā arī bez papildmanevriem ievadīt kosmiskos aparātus orbītā ar mazu slīpumu pret ekvatoru (piemēram, ģeocentriskajā orbītā). Lai palaistu pavadoni polārā orbītā, nav nepieciešams ekvatora tuvums.

Galvenie kosmodroma objekti:

  • montāžas un izmēģinājumu korpusi, kuros samontē kosmiskos aparātus, nesējraķetes, savieno tos kopā un veic visas sistēmas kopīgo pārbaudi;
  • starta kompleksi, kas nodrošina kosmiskā lidaparāta nogādāšanu starta vietā, uzpildīšanu ar degvielu, pēdējo pirmslidojuma pārbaudi un pašu startu;
  • kosmodroma vadības centrs;
  • raķešu degvielas un kosmiskās tehnikas glabātavas, pievedceļi (sauszemes, ūdens un gaisa) utt.

Vēsture

labot šo sadaļu

Pirmās raķetes, kuras sasniedza kosmosu, bija V-2 raķetes, kuras Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā tika palaistas no Pēnemindes. Pēc kara beigām, aptuveni 70 V-2 raķetes tika pārvestas uz Vaitsendas Raķešu bāzi, kur 47 lidojumu laikā tika sasniegti augstumi robežās no 100 līdz 213 kilometriem. Pasaulē pirmais kosmodroms, no kura tika veikti pilotējami lidojumi, ir Baikonuras kosmodroms, kas 1955. gadā darbību sāka, kā PSRS raķešu bāze, bet 1957. gada oktobrī kosmosā palaida pirmo mākslīgo pavadoni Sputnik-1. Lai turētu kosmodroma atrašanās vietu slepenu, tas tika nosaukts mazas kalnraču pilsētas - Baikonuras vārda, kas atradās 320 kilometrus no kosmodroma. Taču 1957. gadā kosmodroma atrašanās tika atklāta pēc U-2 izlūklidmašīnu pārlidojumiem. Pēc pirmā cilvēka palaišanas kosmosā, ASV aktivizēja savu kosmodromu programmu uzsākot vērienīgus darbus Kanaverala raga Kosmosa spēku stacijas izbūvē, no kuras startēja vēsturiskā Apollo 11 misija, kā arī visi Space Shuttle programmas lidojumi.

Gviānas Kosmosa centrs ir lielākais Eiropas kosmodroms, kurš atrodas izdevīgā vietā, netālu no ekvatora. 2003/ gada oktobrī no Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centra startēja pirmais Ķīnas pilotējamais kosmosa kuģis.

Kosmodromi, kuros notikusi cilvēku palaišana kosmosā

labot šo sadaļu

Sekojošā tabulā uzskaitīti kosmodromi, kuri palaiduši kosmosā cilvēkus.

Kosmodroms Starta komplekss Nesējraķete Kosmosa kuģis Lidojumi Gadi
    Baikonuras kosmodroms

Kazahstāna (PSRS un Krievijas lidojumi)

1.laukums Vostok Vostok 1–6 6 1961–1963
1.laukums Voshod Voshod 1–2 2 1964–1965
31.laukums Sojuz, Sojuz-U Sojuz 1–40 † 37 1967–1981
31.laukums Sojuz Sojuz 18a 1 1975
31.laukums Sojuz-U, Sojuz-U2 Sojuz-T 2–15 14 1980–1986
1.laukums Sojuz-U, Sojuz-U2 Sojuz-TM 2–34 33 1987–2002
1.laukums Sojuz-FG Sojuz-TMA 1–22 22 2002–2011
31.laukums Sojuz-FG Sojuz TMA-M 1–20 20 2010–2016
31.laukums Sojuz-FG Sojuz MS 1–9, 11–13, 15 13 2016–2019
31.laukums Sojuz-2.1a Sojuz MS 16–22, 24 8 2020–
  Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija,

Florida, ASV

LC-5 Redstone Mercury 3–4 2 1961
LC-14 Atlas Mercury 6–9 4 1962–1963
LC-19 Titan II Gemini 3–12 10 1965–1966
LC-34 Saturn IB Apollo 7 1 1968
  Kenedija Kosmosa centrs,

Florida, ASV

LC-39 Saturn V Apollo 8–17 10 1968–1972
Saturn IB Skylab 2–4 3 1973–1974
Saturn IB Apollo–Sojuz 1 1975
Space Shuttle STS 1-135‡ 134 1981–2011
Falcon 9 Block 5 Crew Dragon 11 2020–
  Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centrs

Ķīna

Area 4 Long March 2F Shenzhou 5–7, 9-17 12 2003–
  Kornranča,

Teksasa, ASV

Launch Site One New Shepard New Shepard pilotējamā kapsula 6 2021–

† Trīs Soyuz lidojumi nebija pilotēti, un netiek ieskaitīti (Sojuz 2, Sojuz 20, Sojuz 34).

‡ STS-51-L (Challenger) lidojums nesasniedza kosmosu un tādēļ netiek ieskaitīts. STS-107 (Columbia) lidojums sasniedza kosmosu un tiek ieskaitīts.

Pilotējamie lidojumi kas nesasniedza Kārmāna līniju:

Sojuz T-10a (1983)

STS-51-L (1986)

Soyuz MS-10 (2018)

Kosmodromi, no kuriem palaisti mākslīgie satelīti

labot šo sadaļu

Tabulā minēti tie ksomodromi, no kuriem veikti mākslīgo satelītu starti.

Kosmodroms Atrašanās vieta Gadi Starti Nesējraķetes
  Baikonuras kosmodroms, Baikonura/Tjuratama, Kazahstāna[1] Kazahstāna 1957– &0000000000001000000000>1 000 R-7/Sojuz, Kosmos, Proton, Tsyklon, Zenit, Energia, Dnepr, N1, Rokot, Strela
  Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija, Florida, ASV[2] ASV 1958– &0000000000000400000000>400 Delta, Scout, Atlas, Titan, Saturn, Athena, Falcon 9, Minotaur IV, Vanguard, Juno, Thor
  Vandenberga Kosmosa spēku bāze, Kalifornija, ASV[3] ASV 1959– &0000000000000700000000>700 Delta, Scout, Atlas, Titan, Taurus, Athena, Minotaur, Falcon 9, Thor, Firefly Alpha
  Valopsa lidojumu centrs, Virdžīnija, ASV[4] ASV 1961–1985 &000000000000001900000019 Scout
  Kapustinjara , Astrahaņas apgabals, Krievija[5] Krievīja 1962–2008 &000000000000008500000085 Kosmos
  Hamagiras īpašais ieroču izmēģinājumu centrs, Alžīrija[6] Alžīrija 1965–1967 &00000000000000040000004 Diamant
  Pļeseckas kosmodroms, Arhangeļskas apgabals, Krievija[7] Krievija 1966– &0000000000001500000000>1 500 R-7/Sojuz, Kosmos, Tsyklon-3, Rokot, Angara, Start
  Sanmarko platforma, Broljo kosmosa centrs, Malindi, Kenija[4] Kenija 1967–1988 &00000000000000090000009 Scout
  Kenedija Kosmosa centrs, Florida, ASV[2] ASV 1967– &0000000000000187000000187 17 Saturn, 135 Space Shuttle, 63 Falcon 9, 9 Falcon Heavy, 1 SLS
  Vūmeras poligons, Dienvidaustrālija[4] Austrālija 1967, 1971 &00000000000000020000002 Redstone (WRESAT), Black Arrow, Europa
  Učinuru kosmosa centrs (Kagosima), Japāna[4] Japāna 1970– &000000000000003100000031 27 Mu, 3 Epsilon, 1 SS-520-5
  Gviānas Kosmosa centrs, Kuru, Franču Gviāna, Francija[8] Francija 1970– &0000000000000318000000318 7 Diamant, 227 Ariane, 16 Soyuz-2, 11 Vega
  Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centrs, Ķīna[4] Ķīna 1970– &0000000000000121000000121 2 LM1, 3 LM2A, 20 LM2C, 36 LM2D, 13 LM2F, 3 LM4B, 5 LM4C, 3 LM11
  Tanegasimas kosmosa centrs, Japāna[4] Japāna 1975– &000000000000006500000065 6 N-I, 8 N-II, 9 H-I, 6 H-II, 36 H-IIA
 Satīša Dhavana Kosmosa centrs Āndhra Pradēša, Indija[4] Indija 1979– &000000000000009100000091 4 SLV, 4 ASLV, 59 PSLV, 15 GSLV, 7 LVM3, 2 SSLV
  Sičanas Pavadoņu palaišanas centrs, Ķīna[9] Ķīna 1984– &0000000000000183000000183 Long March: 6 LM2C, 5 LM2E, 11 LM3, 25 LM3A, 42 LM3B, 15 LM3C
 Taijuanas Pavadoņu palaišanas centrs, Ķīna[10] Ķīna 1988– &000000000000006200000062 Long March: 16 LM2C, 2 LM2D, 2 LM4A, 25 LM4B, 15 LM4C, 2 LM6
  Palmahimas Gaisa spēku bāze, Izraēla[4] Izraēla 1988– &00000000000000080000008 Shavit
Vairākas lidostas (B-52, Stargazer) 1990– &000000000000003900000039 Pegasus (Orbital Sciences Corporation)
  Svobodnijas kosmodroms, Amūras apgabals, Krievija[11] Krievija 1997–2006 &00000000000000050000005 Start-1
  Delta klases zemūdene, Barenca jūra Barenca jūra 1998, 2006 &00000000000000020000002 Shtil' (Russia), Volna-O
Odyssey starta platforma, Klusais okeāns Klusais okeāns 1999–2014 &000000000000003200000032 Zenit-3SL (Sea Launch)
  Klusā okeāna kosmodroma komplekss (Kodiaka), Aļaska, ASV[12][13] ASV 2001– &00000000000000030000003 1 Athena, 2 Minotaur IV
  Jasnija kosmodroms (Dombarovskija), Orenburgas apgabals, Krievija[14] Krievija 2006– &000000000000001000000010 Dnepr
  Vidusatlantijas reģionālais kosmodroms, Virdžīnija, ASV[15] ASV 2006– &000000000000001200000012 5 Minotaur I, 6 Antares, 1 Minotaur V
  Omeleka, Kvajaleina atolsl, Maršala Salas Maršala Salas 2008–2009 &00000000000000050000005 5 Falcon 1 (US)
  Semnānas Kosmosa centrs, Semnāna, Irāna[4][16] Irāna 2009– &00000000000000050000005 Safir, Simorgh, Zuljanah
  Sohē Pavadoņu palaišanas stacija, Ziemeļkoreja Ziemeļkoreja 2012– &00000000000000020000002 Unha-3
  Naro Kosmosa centrs, Dienvidjeola, Dienvidkoreja[17] Dienvidkoreja 2013– &00000000000000020000002 Naro-1, Nuri
  Vostočnija kosmodroms, Amūras apgabals, Krievija Krievija 2016– &00000000000000080000008 8 Soyuz-2
  Venčanas Pavadoņu palaišanas centrs, Ķīna Ķīna 2016– &000000000000002300000023 Long March: 9 LM5, 12 LM7, 2 LM8
    Rocket Lab Launch Complex 1,
Jaunzēlande 		Jaunzēlande 2018– &000000000000002100000021 21 Electron
  palaišanas platformas Dzeltenajā jūrā, Ķīna Dzeltenā jūra 2019– &00000000000000060000006 4 Long March 11, 1 SD3, 1 CERES-1
  Šaruda kosmosa centrs, Semnānas province, Irāna Irāna 2020– &00000000000000040000004 3 Qased, 2 Qaem 100

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Baikonur». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002. gada 7. februāris.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Cape Canaveral». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2003. gada 31. oktobris.
  3. ↑ «Vandenberg». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002. gada 8. februāris.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 4,8 «Wallops Island». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 23. aprīlis.
  5. ↑ «Kapustin Yar». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 4. novembris.
  6. ↑ «Hammaguira». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002. gada 5. maijs.
  7. ↑ «Plesetsk». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. decembris.
  8. ↑ «Arianespace - Launch program activity». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 9. februāris. Skatīts: 2009. gada 26. maijs.
  9. ↑ «Xichang». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 29. janvāris.
  10. ↑ «Taiyuan». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. decembris.
  11. ↑ «Svobodniy». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002. gada 2. augusts.
  12. ↑ «Kodiak». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 7. jūlijs.
  13. ↑ Kodiak Readies for Quick Launch, Aviation Week, April 2010, accessed 26 April 2010. "Alaska's remote Kodiak Launch Complex is state-of-the-art, has a perfect mission record, and will soon be able to launch a satellite-carrying rocket within 24 hours of mission go-ahead."
  14. ↑ «Dombarovskiy». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 18. jūnijs.
  15. ↑ «Welcome to Virginia Space». www.vaspace.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 14. augusts. Skatīts: 2021. gada 1. oktobris.
  16. ↑ «Imam Khomeini Space Center | Facilities». NTI. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2017-11-30.
  17. ↑ «news.xinhuanet.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. februāris.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kosmodroms&oldid=4122809"